Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai

Virszemes ūdeņi ir nozīmīga ekosistēmas daļa, un to kvalitāte var ietekmēt ne tikai attiecīgo sateces baseinu, bet arī ar ūdeņiem saistīto resursu kvalitāti, kā arī plašāku ūdeņu (pazemes, arī jūras) kvalitāti. Virszemes ūdeņu kvalitāti Latvijā visvairāk ietekmē divi faktori – barības vielu ieplūde ūdeņos un dažādi pārveidojumi. Barības vielas ūdeņos ieplūst ar notekūdeņiem un notecēm no lauksaimniecības un mežu teritorijām un tas veicina ūdensteču un ūdenstilpju aizaugšanu. Dažādi pārveidojumi (aizsprosti, ostas, krastu nostiprinājumi u.c.) maina ūdeņu dabisko režīmu, tādējādi ietekmējot arī dabiskās dzīvotnes. Upju baseinu apsaimniekošanā Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi, lai spētu sasniegt ES  Ūdens Struktūrdirektīvā noteiktos standartus.

Projekta mērķis ir uzlabot riska ūdens objektu stāvokli Latvijā, īstenojot pasākumus, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos.

Īpašie mērķi:

• samazināt sadzīves notekūdeņu radīto piesārņojumu un barības vielu slodzi,ko rada notekūdeņu novadīšana un uzkrāšanās riska ūdens objektos;
• samazināt barības vielu un citu piesārņotāju daudzumu no lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēm, it īpaši ziemas periodā, īpašu uzmanību pievēršot fosfora ieplūdes samazināšanai;
• samazināt vai mazināt hidroloģisko un morfoloģisko izmaiņu ietekmi uz riska ūdensobjektiem, ieskaitot tās, ko rada zemes meliorācijas sistēmu atjaunošana un rekonstrukcija;
• uzlabot upju baseinu apsaimniekošanas plānošanu un tās ieviešanas mehānismus;
• paaugstināt dažādu ieinteresēto pušu informētību un veicināt viņu iesaistīšanos UBAP ieviešanā;
• sniegt atbalstu kompetentajām iestādēm attiecīgo normatīvo aktu un dokumentu uzlabošanā.

Sagaidāmie rezultāti:

• LIFE GoodWater IP pievērsīsies 164 riska ūdens objektiem (89 upes un to posmi un 75 ezeri) Latvijā. Projekta laikā paredzēts sasniegt labu stāvokli 5%  šābrīža riska virszemesūdens objektos jeb 9 demo objektos: Aģē, Mergupē, Lubānā, Saukas ezerā, Aucē, Slocenē, Zaņā, Ēdā, Papes ezerā un Rīgas līča R piekrastē;
• ilgtermiņā kā netiešs projekta rezultāts, labs stāvoklis varētu tikt sasniegts līdz 50 ūdensobjektos (30%), kuros vērojamas līdzīgas slodzes un citas kopīgas ietekmes.

LATVIJAS VIRSZEMES ŪDEŅU KVALITĀTES KARTE (2020. gads)