Latvijā ir tūkstošiem upju un ezeru, tomēr tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa (aptuveni 35%) no ūdens objektiem ir novērtēta kā labā ekoloģiskā stāvoklī esoši.
Šajos 65% ūdeņos, kas nav labā ekoloģiskajā kvalitātē, var peldēties un makšķerēt, tos var izmantot saimnieciskām vajadzībām un atpūsties pie tiem. Tomēr šādas upes un ezeri nav veselīgas ekosistēmas, par ko liecina to strauja aizaugšana, zilaļģu savairošanās vai neliela sastopamo zivju sugu dažādība, ierobežota to migrācija.
Kā Latvijā sasniegt visu virszemes un pazemes ūdeņu labu stāvokli – ar nepiesārņotiem un brīvi plūstošiem ūdeņiem? Ar šo jautājumu jau vairāk nekā 4 gadus strādā un turpinās strādāt LIFE Goodwater IP projekts, savukārt vakar, 10. oktobrī, šis jautājums tika skatīts arī augstā politiskā līmenī – Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Klimata un enerģētikas ministrijas eksperte prezentēja valdības apstiprināto “Latvijas ūdeņu ilgtspējas ceļa karti”.
Šajā dinamiskajā saldūdens virszemes ūdensobjektu pārvaldības ceļa kartē ir iezīmētas četras galvenās jomas, kurās tuvākajos gados nepieciešams īpaši intensīvs darbs, lai sasniegtu tiesību aktos un plānošanas dokumentos noteiktos mērķus virszemes ūdeņiem. Tagad norādītajām atbildīgajām un iesaistītajām pusēm ir jāīsteno ceļa kartē noteiktais, informāciju par progresu ik pusgadu sniedzot Saeimas komisijai.
Projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP, LIFE18 IPE/LV/000014). Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda. Plašāka informācija par LIFE GoodWater IP projektu: https://goodwater.lv
