Ietekmes uz vidi novērtējuma koncepcija vēja ģeneratoru parku izveidei atklātā jūras teritorijā


Lai saņemtu atļauju jūras vēja parku būvniecībai, ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), lai noskaidrotu to iespējamo negatīvo ietekmi. Pašreizējās zināšanas, kas balstās uz dažādiem jau īstenotiem projektiem, nedod pilnīgu kopainu par šo ietekmi, arī pieejamā informācija par Baltijas jūru nav pietiekama, lai novērtējumu veiktu, neizejot no biroja. Tādēļ ir nepieciešami standartizēti pētījumi jūrā.

Vadlīnijas jūras vēja parku ietekmes izpētei Baltijas valstu jūras vidē ietver tikai ietekmes novērtējumu uz vides abiotiskajiem un biotiskajiem komponentiem. Šo IVN standartu principus var izmantot arī daudziem citiem jūras infrastruktūras projektiem.

Jūras vēja parku būvniecības un darbības laikā var rasties negatīva ietekme.

Būvniecības/nojaukšanas laikā iespējami:

  • dzīvnieku pārvietošanās no teritorijas dažādu traucējumu dēļ (troksnis, gaisma, satiksme);
  • piesārņojošo vielu izmeši;
  • iejaukšanās jūras gultnē (ietekme uz tās morfoloģiju un struktūru, sedimentu uzduļķošana).


Vēja turbīnu
darbības laikā iespējami:

  • okeanogrāfiskās izmaiņas (straumes, vertikālie ūdens sajaukšanās procesi, bloķējoša ietekme zemūdens grēdu un seklo lagūnu tuvumā);
  • izmaiņas vietējos ledus apstākļos (ledus laušana, saglabājoties satiksmei, izmaiņas sasalšanas procesos);
  • mākslīgā cietā substrāta (rifi) radīšana;
  • izskalošanas parādības pie pamatiem;
  • vēja turbīnu un trokšņa izraisīta dzīvnieku pārvietošanās (barjeras efekts attiecīgi virs un zem jūras līmeņa);
  • sadursmes risks putniem un sikspārņiem;
  • elektromagnētiskie lauki pie līdzstrāvas kabeļiem;
  • uzsilšana pie maiņstrāvas kabeļiem.


IVN jūras vēja parkiem
ir jāiekļauj šādas sadaļas:

  • aizsardzības mērķa objektu pašreizējā stāvokļa apraksts;
  • pašreizējā stāvokļa pārbaude;
  • iespējamo ietekmju/mijiedarbību apraksts;
  • iespējamo kumulatīvo ietekmju apraksts;
  • iespējamie seku mīkstināšanas pasākumi;
  • monitoringa koncepcija.


Nelielā sugu daudzveidība kopā ar mazu okeanogrāfisko parametru starpgadu mainību ļāva secināt, ka Austrumbaltijas reģionā viena gada pētījumi ir pietiekami lielākajai daļai aizsargājamo sugu. Tomēr mainīgās ziemas, īpaši ledus stāvoklis, ir būtiskākais apstāklis, kas nosaka jūras putnu un roņu izplatību noteiktā teritorijā ziemā un pavasarī. Tādēļ šīm sugām ir ieteicami divu sekojošu gadu novērojumi. Vadlīnijās (pieejamas angļu valodā) atspoguļoti ieteikumi par pētījumu un monitoringa veikšanu, kas novērtētu vēja parka būvniecības ietekmi uz okeanogrāfiju, jūras gultni, bentosu, zivīm, jūras zīdītājiem, kā arī jūras putniem un putnu migrāciju. 

 

 

 

Īstenošanas laiks

11/2007-10/2009

Projektu finansē

Vācijas Vides aģentūra

Projekta partneri

Vadošais partneris:
Baltijas Vides Forums-Latvija

Sadarbības partneris:
Baltijas Vides Forums-Igaunija
Baltijas Vides Forums-Lietuva
Hendrikson & Ko Ltd (Igaunija)
Praktiskās ekoloģijas institūts (Vācija)

Plašāka informācija

Edgars Bojārs
Vides eksperts
Tel. 6735 7556
edgars.bojars[at]bef[dot]lv